ne tikai tā. - September 24th, 2013

muļķa vešmašīna atkal vakar bija ieķērusies, un es, protams, to pamanīju pusnaktī, kad vispār atcerējos, ka veļa jāizkar. labi, ka nav neomas diena, labi, ka tā veļa tur tagad pūst, bet man vienalga, jo žēl tikai, ka nav, ko vilkt mugurā.


uzrakstīju Ansim eseju, ja to vispār tā var nosaukt. tāda piespiešanās, tāda nevēlēšanās, cik tomēr labi, ka nemācos.


vispār es gribu bērnus. māju un bērnus. bet laikam jau vienatnē būs mazliet grūti, ha.


kamēr man nav bērnu tikmēr varu staigāt apkārt, tāpēc šodien ar Elīzu un Līgu iešu uz jaunāko Vudija Alena filmu. redzēs nu, kā tas būs.

afigennākais nogurums. i pat nezinu, no kā.

un vispār es nedēļas nogalē neplānoti pavadīju laiku ar cilvēkiem, ar kuriem nemaz ar nebūtu iedomājusies pavadīt laiku.
kaut kādā tādā kā piespiedu brīvprātīgā kārtā. abus vakarus un vēl svētdienu pa virsu.
piektdien biju mūzikas grupas mēģinājumā, dzēru izlejamo alu no divlitru pudeles un ziņoju, kas man patīk vai nepatīk. kā liela, resna muša. un sestdien aizgāju uz koncertu. un ar vērīgu ausi spriedelēju, kas ir bijis labi, kas nav. nu tā, it kā es kaut ko saprastu. bet nesaprotu taču.
un tad es biju un spēlēju kārtis. pusi nakts spēlēju kārtis. otru pusi nakts - spriedelēju.

tāda interesanta nedēļas nogale. nevarētu teikt, ka slikti, nevarētu teikt arī ka labi.
iztiksim ar "interesanti", jo visi taču zina, ko tas patiesībā nozīmē.