ne tikai tā. - September 11th, 2013

šodien biju pusdienās. tas ir tā, ka tu nezini, vai tas ir bijis randiņš. vai nē.
un tu arī nezini, vai tu gribētu, lai ir.

bija labi, bija jauki, bija.
un tagad tās domas maļas. kā tāds dzirnakmens - lēni un smagi. un neviens cits jau negriež, es pati.



un vai tad tā notiek - klikš un gatavs? vai tad tā var?

un man vēl arvien gribas raudāt, kā bērnam, kad vienkārši visa kā ir par daudz.
man ir tik labi, man viss ir. es esmu laimīga, bet raudāt gribas. nu, uz kuru galu tā pasaule iet?