ne tikai tā. - July 8th, 2013

šķiet, ka tagad ir tāds kā klusums.
skatos uz visādiem veicamo darbu ierakstiem plānotājā uz galda, bet viss liekas tik tukšs. nu klusums, nu.
visu laiku berzēju acis. laikam, lai saprastu, vai tiešām esmu pamodusies no trīs burvīgajām dienām. no trīs paralēlās realitātes dienām.
man bija svētki, kurus es beidzot līdz pēdējam procentam izbaudīju. neko nedarīju, nevienā brīdī nesatraucos. dzēru šampānieti, klausījos mūziku, satikos ar cilvēkiem un baudīju. miljardo reizi sapratu, ka man ir labākie draugi pasaulē, ka es viņus mīlu tik ļoti, ka reizēm grūti paelpot, bet tas ir tā vērts. ja vien es varētu pateikt, cik.
Latvijai arī bija svētki. dziesmai un dejai bija svētki. mēs kopā aizvadījām vairākas skaistas dienas. tas ir kā romāns, īslaicīgs, kaisles piepildīts romāns, kurš jāpārtrauc labākajā brīdī, citādi paliks grūti. mēs pārtraucām, un tagad man sāp. bet tā jābūt. dziesma un deja vienmēr būs manā sirdī, tā neizdzisīs. un mēs taču tiksimies, mēs atkal tiksimies pēc dažiem gadiem. un mums būs jaunas lietas, ko pastāstīt.
tu taču nevari aizbēgt no tā, kas tu esi. tu taču nevari paslēpties.
tās ir kā attiecības. nu, man un Latvijai. tu strīdies, tu kašķējies, tev ir sīkumi, kas nepatīk, kas sadusmo, kas aizvaino, bet tu mīli. tu taču vienmēr mīli un to sajūtu nekad neizlaid no sirds. un tad jūs vienojaties - ik pa laikam būs centieni savas attiecības uzlabot. un mēs darām. un tajos brīžos es atkal no jauna iemīlos. tajos pašos līdzenumos, tajās pašās senajās dziesmās un tajos pašos gadsimtiem vītajos rakstos. un tā taču attiecībās ir - nekas nav ideāls, bet pie visa ir jāstrādā. un mēs strādājam. jo mēs mīlam.