| Jun. 30th, 2013 08:06 pm turpinu iepazīt sevi. un ne tikai.
vakar atkal iegriezās pasaule kaut kādās krāsās. dzīvoklis uzsprāga negaidītās izdarībās un vēl šodien mazliet raustījās pēdējās konvulsijās. kā ir, kad neplānoti visi (nupat vēl nepazīstamie) cilvēki brīžiem ir tik ļoti uz viena viļņa. kā mazi kukainīši, kas satupuši uz viena salma un laiž pretī lielajam ūdens plašumam. tā mēs - katrs par sevi, bet visi kopā. kā tas ir, ka visiem tās durvis atsprāgst vaļā reizē. un pēc tam līp grīda, drēbes ir izmētātas pa kaktiem, kājas sāp no papēžiem, bet sejas... sejas staro laimē. jo ir tieši tā.
šodienu atpūtai. Leave a comment |
