ne tikai tā. - June 11th, 2013

Kaut kādā vienā brīdī kā lavīna viss aizgāja uz priekšu. Brīdi pat likās, ka man būtu jāpieķeras pie kāda koka, lai neaizskalo mani prom pavisam, bet tad es sapratu, ka kāda jēga. Vai tad es uz to negāju, vai tad es negribēju pārmaiņas, jaunību, izbaudīšanu? Lūdzu. Tagad jāpaver rokas plašāk un jāgaida, kad tas viss ieplūdīs manī. Vasara ir tikai sākusies un es pilnām plaušām jau to esmu ieelpojusi. tagad tikai jāiemācās tā izdzīvot, nepieķerties, sadzīvot. un tajā visā pašai nepazust.