ne tikai tā. - March 13th, 2013

nu redz, kā tas ir, kad tevī rodas sajūta pret paša gribu. tā tur ieperinās, tev neko nejautājusi, vienkārši ielien un sēž. brīžiem augot lielāka, brīžiem saraujoties, ka nu jau šķiet, ka prom būs. bet nē, tā neaiziet, tā nekad neaiziet, tā smiedamās atlec savā vietā vēl lielāka un resnāka kā pirms tam. un piesmej visu manu vēderu pilnu, tā ka brīžiem šķiet, ka nekam citam tur vietas nepietiks. tā sajūta ir radusies un neviens nevarēs man pateikt - kādēļ. lai arī cik bieži un uzstājīgi to vaicātu. kāpēc, kāpēc, kāpēc? tāds kāpēcīša posms, bet nekas jau nemainās. cik neskaidrs bija, tik neskaidrs paliek, kā dubļu pika rudens peļķē.

sajūta, nu, lūdzu, ej prom!