ne tikai tā. - February 4th, 2013

Tagad ir tā. Es kaut ko iedomājos un nespēju dabūt to prom no prāta. Ir lietas, par ko domāju vairāk, kā vajadzētu. Krietni vairāk. Tās nāk pie manis visu laiku un mazliet pat traucē. Novērš no citām, (iespējams) svarīgākām lietām.
Tajā pašā laikā tā iespējams ir ļoti laba zīme, ka es esmu gatava dažāda veida pārmaiņām. Ne tikai ārējām, bet arī iekšējām. Kur vēl vairāk?
Un iespējams tāpēc es tik dikti gaidu pavasari, gaidu kā traka, vēlos, lai pasaule mainās man līdzi. Vēlos, lai man nebūtu bail iziet uz ielas. Vēlos tikt vaļā no tām visām daudzajām kārtām, kas mani nospiež, saspiež un smacē. Liekas, ka tikai pavasarī es spēšu normāli elpot.