Nov. 15th, 2012 10:43 pm reizēm ir tā, ka gribas rakstīt dzeju, romānus, pasakas, uzgleznot gleznas, izdziedāt dziesmas, pagatavot dāvanas, pārmainīt vidi. bet tu no tā visa izdari apaļu nulli. sēdi un blenz sienā. sēdi un blenz datorā, gaidot, kad kaut kas mainīsies, un tu saņemsi spēkus. kad laika paliks vairāk, bet patiesībā laiks tikai irst. vienmēr pastāvēs patiesība par to, ka jo mazāk laika tev ir, jo vairāk tu paspēj paveikt. un, lai cik skumji tas nebūtu, mēs to zinām, bet aizmirstam. mēs to zinām, bet vērā neņemam. man it kā gribas. tik daudz un dikti. man it kā gribas, bet tas viss paliek kaut kur kosmosā, visumā.
tuvākajās dienās jāatgriežas pie savas glāzes vīna un jāsaņem sevi rokās. kas gan cits, ja ne es.
[pasaules ir tik mazas tikai tik, lai mūsu domām pietiktu vietas.] Leave a comment |