| Mar. 14th, 2012 08:25 pm es jums pastāstīšu es esmu bēdīga, dusmīga un samulsusi reizē. Kāpēc cilvēks nevar dzīvot mierīgi savu dzīvīti bez visādām lietām un pārdzīvojumiem visu laiku?
Tagad, kad beidzot mēs esam tikuši dzīvoklītī, kuru gaidījām ilgi un dikti, kad beidzot mums ir liela un superīga gulta, kurā izgulēties un ir dzīvoklī tik silti, ka var staigāt basām kājām ziemā un pat man nesalst, tad tagad pēkšņi pašā krustojuma viducī nomirst mašīna, un rokas vispār dreb un viss galīgi garām. Kā tā var? Viss iet, tikai pati mašīna ne, kas nozīmē, ka lampas deg, salona gaismiņa arī, signalizācija darbojas, bet mašīna nedarbojas. Cik jauki ir tas? Paldies labajiem, lai arī mazliet aizdomīgajiem cilvēkiem, kas, striķim noplīstot trīs reizes, mūs tomēr aizvilka prom no ceļa vidus, līdz pat Stabu ielai. Lai arī līdz servisam netikām, vismaz neesam vairs ceļa viducī, bet gan maksas stāvvietā. Vismaz līdz rītdienas plkst 8.04. Riktīgi pārsalu, ārā jau arī tieši šodien ir jābūt superaukstam vējam un arī mīnusos. Izmisums un vispār.
[dzēsts]
esmu riktīgs piktumlācis. Grrrrrh. Domāju, ka nu mašīnā arī tagad aizies visa mūsu nauda. paldies. 8 comments - Leave a comment |
