ne tikai tā. - March 5th, 2012

pirmdienas rīts, tas, kas atnācis pēc nedēļas nogales. pēc šīs nogales es varu sist sev pa plecu un dziedāt slavas dziesmas, jo esmu attaisnojusi savu braukšanas apliecību ar nobrauktiem aptuveni 500km, kā arī ļāvu trīs vīriešiem mašīnā dzert un būt "jautrā garastāvoklī". vakar vispār bija dikti jau nu skaisti, jo braucu pa dienu, spīdēja saule, ceļš bija tīrs, mašīnu sākumā bija maz mūzika skanēja skaļi un skaisti.. un tas viss atgādināja vasaru un festivālus. Un tik jau nu ļoti gribas. Nogurums gan pēc šī brauciena liels. Divas gandrīz negulētas naktis, jo sabāzt baru skaļu + vecu cilvēku vienā trīsistabu dzīvoklī un gaidīt, ka nu tik būs lielā atpūta - uf? Visvairāk man patika svētdienas rīts, kad brokastīs visi dzēra šņabi, šampanieti un moku ar pienu, bet es lēnā garā izdzēru puslitra burku paštaisītas tomātu sulas. Tā lūk, šoferīt, notiek Latgalē.


Atgriežoties Rīgā, sapratu, ka tiešām man dikti jau nu patīk mūsu jaunā mājvieta, es tur jūtos labi, silti, mājīgi. Kaķim patīk. Kasparam arī. Vēl tikai vajag gultu, televizoru un pārīti sienas pulksteņu un laime pilnīga. Ēdam kūkas, dzeram šampanieti un ballējamies.

Vispār viss skaisti, ļoti ceru, ka darbā šī diena būs mierīga, lēna (ne jau tā, ka laiks velkas un netieku mājās) un ar daudz skaistu mūziku, bez stresiem. Neko negribas darīt. :)Apčī.

Current Music: Audioslave-Like a stone