ne tikai tā. - February 20th, 2012

ir tā kā ir un nekā citādāk, jo citādāk nemaz nevar būt, kā tikai tā kā jau ir. jā.
šodien nenoliku braukšanas eksāmenu, bet mani tā nu kā visi mierina, kā īsti vīri jau nemaz neviens nenoliek ar pirmo reizi (izņemot Maiju), tomēr man tāpat mazliet gribas iedzert šodien, jo es taču, kad izskritu uzdauzīju pat pa stūri, jo eksaminators bija tik foršs un jauks, ka man ļoti būtu gribējies pie viņa nolikt. domāju, ka viņam arī būtu gribējies, lai es nolieku, bet nu nekas. caur ērkšķiem uz zvaigznēm, jeb kā es teiktu, caur eksāmeniem pie tiesībām. toties pēc tam es varēšu rullēt uz nebēdu, šurpu un turpu, uz priekšu un atpakaļ, tā un šitā, tur un te. bet vispār es arvien vēl esmu pārsteigta un katru reizi pārsteidzos arvien no jauna, ka vispār par kaut ko varu šitik te drausmīgi satraukties, tā kā tāds maziņš zvēriņš pie lamatām. sirds dauzās, kājas dreb un smadzenes kratās. pfff, no īstā vīra ne ziņas ne miņas. bet būs.
vēl ir tā, ka mazliet bēdājos par to, ka tik ilgi neesmu bijusi Francijā un satikusi draudziņus un vispār un varbūt arī mazliet jau aizmirstu valodu, tāpēc es ik pa brīdim noklausos kādu franču dziesmu, bet filmām un grāmatām nevaru saņemties, jo mēs tomēr esam divi, kas tās filmas skatās. rār. nekas, gan jau kādreiz kaut kas mainīsies. Jānogrābj kāds klients Francijā.
vēl man arī nogrieza manus brvīgos matus, kas īstenībā nu jau nebija vairs nekādi burvīgie, bet salmu salmi, kas pinās dredos un draudēja likt man tos pašai nogriezt, ja vēl kādu laiku to neizdarītu frizieris. tā nu es tagad smērēšu matos visādas dadžu eļļas un pielūgšu visādus matu dievus, lai šie aug gari un skaisti un beidz vienreiz lūzt un šķelies, mošķi tādi. mh.
vēl ir tā, ka šodien ārā bija lielais drausmu putenis un arī šodien ārā bija lielā saule. jū. saožu pavasari, kūst.

Pavasari, pavasari, nekavējies, brien šurp!