| Jan. 11th, 2012 02:56 pm ā, nu jā. vēl jau neesmu palielījusies sev un citiem par pārmaiņām dzīvē/darbā/mīlestībā. pff, ko nu runāju, mīlestībā viss pa vecam, kā iemūrēts vai iecirsts akmenī.
Darbā tagad ir tā, ka vienu dienu mani izsauca un man pajautāja, kā tad nu man patīk te strādāt. man jau auksti sviedri, visādas domas, ko esmu izdarījusi, vai tieši otrādi - neesmu, kas nu būs, vai mani atlaidīs un ko es tālāk darīšu. Jo pēc vārdiem - gribam ar Tevi parunāt - vells viņu sazin', kas var saskriet prātā. Bet viss normāli - man piedāvāja pārņemt jaunus pienākumus - komunikāciju ar Zviedriju (un, nē, es neprotu zviedru valodu!!), par ko man jau sirds gandrīz noklapēja, jo nu jāāā, pēc tās pusminūtes, ko man deva apdomāties, protams, ka es piekritu, lai arī liekas, ka kas nu būs, un es taču esmu čukča un pat tajā, ko šobrīd daru, vēl esmu iebraukusi tikai daļā, un arī tajā pašā mazākajā daļiņā, kas iespējama. Bet nu - ja jau piedāvā, kas es tāda, lai atteiktos. Ko domā, es te staroju rinķī,kamēr paiet kādas pāris stundas un mani jau atkal sauc parunāties. Kas tad, tomēr pārdomāja, jo es pārāk spilgtu gaismu izstaroju?? Nā, nāk vēl viens trieciens i manai mazajai muļķa sirsniņai, i prātam, kas galīgi jau nu samulsis - 16.01, vakarpusē jārāpjas uz prāmja un jādodas sava mūža pirmajā komandējumā uz Zviedriju. Principā ideja tāda - es pat vēl līdz galam nesaprotu, kas nu būs man jādara, kādi būs mani pienākumi un vispār, bet man jau šajā tēmā ir jābrauc komandējumā. Jes, jes, jes.
Tā, nu lūk, krāmēšu nedēļas nogalē somas, mazgāšu drēbes un satraukšos par to, ka man nav ērtu apavu, ko vilkt uz izstādi, kurā kājās būs jāpavada daudz jo daudz stundu, un tad pirmdien aidā jūriņā. Uff! Pirmo reizi mūžā gulēšu uz kuģa, pirmo reizi mūžā būšu Zviedrijā un pirmo reizi man būs komandējums. Kas gan to būtu domājis.
Es to uzzināju pagājušo nedēļ, bet šķiet, ka vēl joprojām sirsniņa kaut kur ietrīcas, kad par to atceros. Vienā brīdī jau pat likās, ka uff, galīgi piemigusi biju un nosapņojusi to visu, bet nē. Tas viss ir taisnība!!
Jāsāk mācīties zviedru valoda, draudziņi!!!
Jā, un vēl. šodien beidzās manas mokas ar swh rock, jo es nopirku superīgas, mīkstas, lielas un samērā lētas austiņas, kuras tagad mani nenormāli priecē un es esmu nenormāli pārstilīga, jo tagad man vairs nav jāsaka visiem, ka nevaru noklausīties viņu ieteikto dziesmu, jo man nav ar ko. Jessss, jeeesssss, jesssss.
Sapotējām kaķi, tajā dienā bija galīgi samiegojies, bet nu jau atkal trobelējas. Traks var palikt, bet nu tāāāāada mīla man pret viņu, uh!
Kas jauns Tavā pasaulē? 11 comments - Leave a comment |
