ne tikai tā. - December 22nd, 2011

vispārīgais vispārinājums ir tāds, ka vakar tika sasaiņotas dāvanas, skanēja māsas iekārtotā jūtūba pleiliste ar skaistajām mūzikām, dega Ziemassvētku lampiņas, kas visu cauru gadu karājas pie kādas no sienām, kaķis murrāja un palīdzēja/galīgi nepalīdzēja rosīties un viss bija skaisti. Vakar bija tas vakars, kad mazlietiņ kaut kur dziļi, dziļi iekšā iezagās sajūtiņa. Pēdējo dāvanu trūkuma vadīti bijām arī Doma laukuma tirdziņā, kur tik jauki, kur tik skaisti, ka iedzindzinājās manī sajūtiņš. Lai arī nav sniega, līdz ar ko Krišjānim nav ziemas prieku, tas tāpat nemaina to, ka parīt mēs visi sēdēsim ap galdu, kamīns kurēsies un mēs visi būsim dikti, dikti laimīgi.
Darbā tagad ir priecīga atpūta, es dancoju apkārt un tie darbiņi, kas palikuši, kas nāk no jauna, tie nespēj izbojāt to, ka rīt ir piektdiena un pēc rītdienas jau ir svētki, ka rīt mēs visi trīs (mhm, kačis arī) riposim mājās un sāksim gavilēt un priecāties, un domāt par eglēm un mantiņām, un lampiņām, un konfektēm, kuras vecāki būs sanesuši no skolas eglītēm. Mmm. Nekas tagad nedrīkst to izjaukt.


Ziemassvētki, Ziemassvētki, hou, hou, hou!

vairāk kā nedēļu pamazām krita un nu aizkrita pavisam tā auss ciet!
Un tieši pusē, kur sēdēs instruktors.

Kā lai vakarā tiek ar to zarazu galā?