| Aug. 26th, 2011 12:10 pm šodien tā diena tāda - nekāda.
kā visu var izmainīt viens telefōna zvans, viens cilvēks un daudz, daudz domu.
daudz, daudz skumju domu, kurām pa vidu jaucas tās jaukās, skaistās, priecīgās un mazliet garšīgās atmiņas par medu, ķiršiem, bitēm, tomātiem, suņiem, dīķi, Ziemassvētkiem, dāvanām, motociklu, Auriem, Bikstiem, bebriem un briežu ragiem.
Un viss, kas no tā visa ir palicis ir ragi pie sienām, medaļas un vēl dažas burkas medus, kas gozējas pagrabā.
Ak, Jāņonkul, lai kāda būtu dzīve, es Tevi mīlēju un mīlēšu. Un vienmēr atcerēšos tikai kā pašu jaukāko, mīļāko un pēc medus smaržojošāko onkuli... Paldies, ka man bija iespēja Tevi pazīt. Leave a comment |
