ne tikai tā. - November 16th, 2010

Labdien.
vakar, virzoties pa Rīgas ielām, kad ausīs iespraustas austiņas un galvā dun mūzika, nonācu pie secinājuma, ka mūzikas atskaņotāji, kuri ir pārnēsājami kabatā, ir gan labi gan ne tik labi. Pirmkārt, ausīs iespraustas austiņas ļoti viegli palīdz izvairīties no nevēlamas uzmanības, piemēram, dažādiem cilvēkiem, kas dala lapiņas, izplata informāciju un dažādi citādi pievērš cilvēku uzmanību uz ielas [nu tādiem kā es], uzreiz ir skaidrs, ka tev labāk nepiesieties, jo tu tāpat nedzirdēsi, un pa tukšo runāt nevienam nepatīk. Otrkārt, kuram gan nepatīk, ka ir iespējams sev kabatā iebāzt visus savus mīļākos mūzikas izpildītājus, baudīt mākslu un tādejādi īsināt ceļā pavadāmās minūtes un stundas. Tomēr trešā lieta, kas man ienāca prātā nemaz nav tik jauka, kā sākumā varētu likties. Ar austiņu klātbūtni tu sevi nodali no apkārtnes, tev nav jādzird svešas sarunas, nav jāklausās ielu trokšņos un to visu papildina tev tīkama mūzika, tomēr kā paliek ar iepazīšanos uz ielas? Ja kāds puisis vēlas uzsākt sarunu ar meiteni autobusa pieturā, pajautājot cik pulkstenis, tad šobrīd tas ir visai sarežģīti. Visticamāk iepriekšminētais pusis atmestu savu nodomu gadījumā ja iecerētajai ausis aizbāztas ar mazītiņām ierīcītēm, kas bojā dzirdi. Pirmkārt, tev sākumā jāpievērš viņas uzmanība kaut kā fiziski, jo tevis teikto viņa nedzirdēs, otrkārt, tev jācer, ka viņa vispār izņems austiņas, treškārt, vienmēr pastāv variants, ka viņa tevi vienkārši noignorēs, jo varēs izlikties, ka nav tevi sadzirdējusi, tad nu tu paliksi muļķa lomā, kas bezjēdzīgi bakstījis svešu meiteni pieturā. Tā lūk, bet kur paliek laimīgie stāsti - viņš pienāca pie manis, iesākās saruna un tagad mēs esam precējušies? vakar, stāvot pieturā, manas aizdomas apstiprinājās - apmēram 80procentiem civēku ausis bija aizbāztas, bet līdz kabatai stiepās mazs vadiņš. Un tie, kuriem tā nebija, katrā ziņā bija no tās sabiedrības grupas, kuri vai nu vēl vai nu jau vairs nevēlētos iepazīties uz ielas ar tikko pamanītu otrā dzimuma pārstāvi. Tādas, lūk, pārdomiņas.

Un vēl - man tiešām ļoti nepatīk atraties vienai pašai autobusā.