| Oct. 24th, 2010 12:28 am par mazo. Vispār es tikko, stāstot Lindai par Krišjāni, iedomājos, ka nekad un ne druskas neesmu te par viņu stāstījusi, kamēr viņš ir pats feinākais un labākais māsas dēls ever. Un tā to nedrīkst atstāt, jo ir cilvēki, kā arī mana nākotnes Līna, kas labprāt par viņu uzzinātu.
Vārds - Krišjānis.
Uzvārds - Lūsis.
Izmērs - maziņš.
Vecums - maziņš.
Krišjānis ir tik superīgs, ka reizēm man pietrūkst vārdu, lai kādam viņu salielītu vai aprakstītu, jo to jau tā vienkārši nevar. ir vajadzīgi LIELI vārdi, lai aprakstītu tik maziņu cilvēciņu. Galvenais - viņš bija viens no visvairāk trūkstošajiem cilvēciņiem, kamēr biju prom. Tikai žēl, ka viņš to nezina, bet varbūt tomēr? Krišjānis nav resns, kā mēdz gadīties ar citiem maziem cilvēciņiem, viņš ir tik sprigans un aktīvs, ka gribot nevarētu uzaudzēt vairāk par mīlīgiem rausīša vaidziņiem. Pa šo laiku viņam jau ir divi zobi, kas ir tik smieklīgi, ka salabo manu dienu tikko kā tos ieraugu. Nav jau tā, ka paši zobi ir smieklīgi, bet, kad Krišjānis smejas, tad tie zobiņi apakšējā rindā izskatās varen jauki. Tas piedod šarmu. Pats mazais ir tik rosīgs, ka jebkurš cilvēks - pat visizturīgākais un stiprākais - ātri vien apjaustu, kas ir roku sāpes, nogurums un bezspēks, kamēr mazais žiperis tikai kratās un smejas. Perioda prieks un laime. Krišjānis arī aktīvi ir sācis interesēties par apkārtējām lietām, tādām kā telefoni, somas, rotaslietas, lampas, kā arī PUDELES. vislabāk alus. Viņš arī rāpo. Nedaudz, bet rāpo. Un šad tad, reti, bet tomēr - atdarina kustības vai skaņas. Un viņam negaršo kartupeļi, bet patīk pirts.
Krišjānis būs aktīvs un siržu lauzējs.
Un es viņu ļoti, ļoti mīlu. 1 comment - Leave a comment |
