ne tikai tā. - May 31st, 2010

tā.
šodien tāda diena, nezinu kāda. laikam tāda pati kā laikapstākļi - pa pusei saule, pa pusei apmācies. kaut kas pa vidam - nekas.
no rīta tikai tētis mazliet nokaitināja pirms iešanas ārā no mājas. atkal kārtējie jautājumi, kad es atradīšu darbu un vispār. aī. visvairāk jau nokaitināja tas, ka tas tiek jautāts priekšā un pakaļā, kad vajag un kad nevajag, tas mani tā kaitina. katrs, kuram nav slinkums, 5as reizes dienā ir spējīgs uzmākties ar šo jautājumu - ko tu darīsi tagad un kāpēc tev vēl nav darbs? jā, lūk. tas ir labs jautājums. tikai kāpēc man visiem ir savas vēlmes un plāni, kas vēl nav skaidri un stabili, būtu jāizkliedz skaļi? vai tad nav tāds teiciens par sapņiem, kurus nedrīkst atklāt, citādi nepiepildīsies?? un labākais tajā tēta lietā ir tas, ka es viņam jau cik reižu esmu izskaidrojusi situāciju darba tirgū, bet laikam tas ir pārāk grūti aptverams, ka pat apkopējām prasa augstāko izglītību un vismaz 2u gadu pieredzi. un vēl viens kaitinošs aspekts - vecākiem vispār savā starpā beidzot vajadzētu novienoties, ko viņi no manis vēlas. Mamma visai cītīgi man borē smadzenēs, ka jebkādā veidā man jātinas prom, vismaz uz kādu laiku, sak' kad gan citreiz es varēšot pa pasauli izblandīties, kad bērni piedzims? šī esot laba iespēja - esmu pabeigusi skolu 21a gada vecumā un man vēl ir laiks tā teikt - atrast sevi. Savukārt, tētis laikam ir nolēmis, ka man par visām varītēm ir jāatrod JEBKĀDS darbs Latvijā un jāsapūst šeit, strādājot, piemēram, par pārdevēju vietējā rimčikā, lai pa brīvajām dienām un nedēļas nogalēm varētu nopļaut pie mājas zāli un nokrāsot kādu viņa meistardarbu... šorīta galvenais teikums bija "ir intensīvi jāmeklē darbs". kur tieši?labi, es izlādēšos un būs labi.
man ir domas, man ir plāni, tikai es nevēlos to izteikt. pat mamma neko vēl nezina, jo man ir bail, ka viss var sabrukt.
bet, ko lai es saku visiem, kas man kā šīgada uzbāzīgie odi uzmācas ar jautājumiem un pārmetumiem, ka es neko nedaru?
Un jā, es strādāju par auklīti dvīņiem, lai sapelnītu kaut mazdrusciņas naudiņu savai vēlmei. Laikam jau atliek sakost zobus un to visu pārciest. vēl pagaidām.

un man besī, jā BESĪ Rīgas sabiedriskais transports.

šodien noņēmos ar krustvārdu mīklām, jā man patīk. tas ir forši. vismaz kaut kā kustinu smadzenes, kamēr mazie guļ. :))))



[es gribu tikt prom un sajust Sauli uz ādas]