ne tikai tā. - December 10th, 2009

es šobrīd pati sev izskatos tik smuki, ka pašai prieks. varbūt tā nemaz nav, bet man vienalga, galvenais, ka pašai labi. tikai žēl, ka tas nemaina faktu, ka man neko negribas darīt, bet jādara, un jādara aši, knaši un visādi citādi. ārā drūms un pelēks kā miskastē, labi, ka nesmird. Mhm. Es jau cik dienas, man šķiet tūlīt jau būs nedēļa, vēlos nolakot nagus, bet pat to es nevaru saņemties izdarīt, jo tas nemaz nav tik viegli kā var likties. Tā nu man šķiet, ka visa dzīve paiet vienā saņemšanās tūrē. Saņemies izdarīt to, šo un vēl kaut ko, beigās sanāk viens čiks vai arī lieli panākumi. es šobrīd esmu iesprūdusi pie tā mazā čiks, bet, ja es tiešām šogad nomocīšu akadēmiju, tad tas jau būs sasniegums, panākums un visādi citādi liels pierādījums, ka daudzas mazas saņemšanās [mājasdarbi, lekcijas, konferences un viss pārējais...] beigu beigās noved pie kaut kāda liela noslēguma. Labi, ka tā, citādi jau laikam nemaz nebūtu jēga saņemties. "Saņemties".
Bet tagad, "Līna, saņemies un ripinies uz savādo lekciju kultūras centrā un pēc tam pie Lienes gatavot prezentāciju, saņemies!"
Un Līna aizripinājās...