Sep. 20th, 2009 10:42 pm tā mēs lēnu garu dzīvojam. kā būs, kas būs, neviens tā arī nezina.
šodien pa dienu, guļot blakus Mīļajam, redzēju briesmīgu sapni. fuij. pamodos un saraustījos, pagāja mirklis līdz sapratu, ka tas bija tikai sapnis un tomēr vēlos viņam pieglausties un atlikt atpakaļ ap sevi Viņa rokas, ko pirmajā momentā nokratīju. Paldies Dievam, sapnis. Leave a comment |