ne tikai tā. - June 26th, 2009

Esmu atgriezusies dzimtajās ārēs no latgalīgajām ārēm un līgo svētkiem. khm khm. par pašiem svētkiem nerunāsim, kā bija, tā bija, toties man bija superīgas 5as dienas no vietas ar Viņu un mūsu mazajiem prieciņiem. Viņš peldējās aukstā, aukstā upē, es drebinājos pie upes, skatoties vien. mēs airējāmies ar laivu un sauļojāmies, mēs cepām sašļikus un mus slavēja, mēs lasījām skābenes, es lasīju meža zemenes mežā, kamēr viņš īsināja baļķus, mēs staigājām daudz un dikti, mēs runājām duadz un dikti, mēs bijām daudz un dikti. tur bija miers, putni un odi. tur bijām mēs un viņa vecvecāki. tur bija jauki. mēs jā - mēs domājām par dzīvošanu kopā un darbiem. viņam jāatrod darbs, tas ir tas grūtākais, bet es nenolaižu rokas, gan jau arī man aizies un alga palielināsies un vispār. mums būs jauks dzīvoklītis, un jūs nāksiet ciemos dzert vīnu un skatīties filmas un spēlēt spēles. un man būs kaktuss. aīī, kā gribas būt visu laiku tā. mierā un klusumā ar Viņu, kamēr pārējā pasaule skrien. Lai arī Jāņi nebija tādi, kā vajadzēja, šīs piecas dienas bija laimes un mīlestības pilnas.
Mīlestības.

kur lai Viņš, spēcīgs, jauns puisietis, kurš bērza baļķi [tiešām milzīgu, es i pakustināt nespēju] no visiem puišiem pacēla visvairāk reižu, atrod darbu? [vēlams rīgas rajōnā?]