ne tikai tā. - April 16th, 2009

Labrīt. manu šī rīta mierīgo un saulaino braucienu uz darbu, kura laikā es klausījos mūziku un centos iedziļināties Salvadora Dalī mazliet šizofrēniskajā dzīves skatījumā un viņa trakāko murgu aprakstā, pārtrauca ne pārāk liela auguma vīriņš, kurš bija nobruņojies ar spieķi un micīti. Viņš trolejbusā sacēla diezgan lielu traci, apmēram 20 minūšu garumā skaļi izkliegdams savas domas par kaut ko. Cik es sapratu no mazliet dzirdētā, tas bija vai nu par pašvaldību policiju vai arī par mums visiem, kurus savāks pašvaldību policija. Es centos viņā neklausīties, bet brīžiem vai nu mana mūzika bija pārlieku klusa, vai arī vīriņa balss bija pārāk skaļa [jo viņš tiešām lauzītā latviešu valodā] pārkliedza visu trolejbusu. Viņš nelietoja pārāk skaistus vārdus savu domu izpaušanā, bet nu jā. Tas ko es dzirdēju bija apmēram tā "sukas bļe, pašvaldība... maitas... kuces... visus cietumā ieliks..."utt. vislieliskākais, ko viņš izbāļāva un kas skāra manas ausis, bija : "un kad viņus ieliks cietumā visus! ō! un cietumā viņi visi par pediņiem kļūs!! dupsītī izpisti." hāā. pēdējos divus vārdus viņš vēl kādu brīdi klusinātā balsī murmulēja.
Viņa dusmu uzplūdus pārtrauca kāds liela auguma krievu tautības vīrs, kas onkulīti brutāli izsvieda no braucamā Centrāltirgus pieturā, kur viņš mazliet apmulsis pacēla no zemes savu mici, uzmauca galvā, un steberēdams aizdevās tālāk, kur, kā es lēšu, turpināja mulsināt cilvēkus ar saviem pārdrošajiem izkliegumiem.
Tad vēl šodien ir auksts laiks.
un vēl es redzēju diezgan gejisku puisi, kurš diezgan gejiski skrēja, vai tipināja, īsti nez, pāri ielai. sasmējos. bet viņš bija tik... tik... pašpārliecināti apmierināts, ka prieks!!
:)
Jauku jums dienu, mīļie.