ne tikai tā. - October 26th, 2008

btw.
bija forša šī nedēļa ar aktieriem, režisoriem un teatrālu darbošanos, kuras galā bija nenosakāmas dabas priekšlasījumi.
FEINI.
bet vislabākā, bija Viņa dāvātā lielā, smaržīgā, baltā lilija. Mmmm.
lai vai kā beidzās vakars, rīts bija skaists. :)
rrāāŗrrr.
_________
& pēc skaistās nedēļas sēžu darbā.

šovakar ir vienkārši feins vējš. nesarežģīts. šķita, ka man kaut ko izpūtīs ārā. tikai nezinu, vai labu vai sliktu. bet es tikai sēdēju pieturā un gaidīju kaut ko. mikriņu. žēl, ka ne "kādu". bet es tagad esmu mājās. lai arī tikai līdz agram rītam. un, kā teiktu Kaspars, man bija plēpīgi mati un sarkans deguns un mūzika. un visi kaut ko skraidīja pa autoostu, man nesaprotami. es aizmigu mikriņā. bet viss viens. sapratu, ka esmu pret to, ka pilsēta ekonomētu uz apgaismojuma rēķina. kas gan būtu Rīga bez gaismām? Bez skaistiem tiltiem virs tik melnās, melnās daugavas? Fuij, man nepatiktu melna Rīga. Kā gan tas būtu, kad šis melnais vējš pūš pār melno Daugavu melnajā Rīgā. Grrr. Baisi. reizēm man patīk, ka vējš man iemet sejā vientuļās lapas, bet tādos mirkļos es vēlētos, lai man blakus roka, kurā ieķerties. Rār. Un es vakarnakt klausījos mazliet iedzēruša Kaspara mīlestības apliecinājumus, un, lai arī alhōls virina muti, tas tomēr bija tik patīkami. Pēc baltās lilijas un pēc visa... paldies, paldies. Kafiju, kafijiņu.