Aug. 12th, 2008 03:47 pm Mēs aizbraucām uz lidostu un atvadījāmies, kā jau tas vienmer notiek. fracūži ir mazliet emocionāli, es vienmēr redzu mazliet asaras un jau esmu pie tām pieradusi, lai arī tas vēl arvien mani nedaudz mulsina. Sarunas saruniņas. un tad tām pienāca gals ar norunu tikties, cik ātri iespējams. kaut kad. šitas noteiktais apzīmējums nezināmajam. Atbraucām mājās, tik tiešām neticami, bet es aizmigu. Tagad man jau zvanīja Roberts un jautāja, vai tad nu beidzot pēc divu nedēļu gaidīšanas mani var satikt.. "līn, līn, vaitu esi brīva?" "jā." "beidzot." tas jau nebija tik slikti, tikai mazliet nogurdinoši. Tagad Roberts gaida manu ziņu, lai varētu mani satikt, tad es stāstīšu visu , ko esmu darījusi pa šo laiku un klausīšos, ko citi ir darījuši. mans šislaiks noteikti bijis aktīvāks. ekskursīvāks. [vai tāds vārds maz ir? tagad ir.] Skumji mazliet, ka laiks nomācās, bet es tik un tā iešu un vēdināšu savu galvu. Kaut kur. Kaut kad. Drīz. 2 comments - Leave a comment |