ne tikai tā. - June 21st, 2008

es esmu nogurusi, tā kā nedaudz. vairākas naktis jau mans miegs nav bijis izcili ilgs. šorīt es mājās biju ap pus7iem. bet bija varenjauka nakts ar kursa biedrenēm, kas dodas prom vasarā. man ir SUPER kurss. un kā šodien noskaidrojās, es esmu nokārtojusi šķiet vienas no lielākajāmbriesmām - franču valodu - līdz ar to arī mani izmest vairs nevar. paliek angļū valoda, bet tas jau nav manas vainas dēļ. par ot es lielu kreņķi neķeru. be šodien es sēdēju skolas dārzā un vēroju bakalauristus, kas vai nu jau bija dabūjuši diplōmu, vai arī gatavojās to saņemt. mazliet mīlīgi bija. bet es jutos tur iederīga. tad jau mošk pabeigšu to lka. :] kājas gan sodien tādas savādas, es es tikai nezinu kas tas ir. ne tirpoņa, ne dejošanas nogurums, nekas tāds. es nezinu... ceru, ka nenokritīs. bet tagad esmu lepna, ka zinu kaut ko par filozōfiem, bet nezinu, cik tas ilgi uzturēsies manās smadzenēs, tagad varētu palasīt grāmatu, lai atpūtinātu smadzenes, bet... problēma. es nopirku un sāku lasīt "pēc sērkociņiem" [ō, o.75 LS]. tiku jau pusē un man nedaudz patīk, vai arī nu tā - ir ok. bet mamma atveda veselu kalnu ar citām interesantām grāmatām, ko man gribas ķert ciet un lasīt. un tagad nevaru izlemt... :S
aij un vispār. varētu iziet ārā.
bet kaspars ir tālu prom, nav ar ko iet uz sliedēm. :[
pē.

[20:11:59] peLīna saka: man vēl gribas dzert pienu un rakstīt dzeju, paralēli lasot grāmatu un dziedot līdzi sirdiplosošām dziesmām. man gribas visu reizē ar kaudzi domu un emociju virpuli, kuru nevar izdejot vienā vasarā un neviens to arī nelūdz. esvēlos tikai vienu - mūžigo emōciju brāzmu, kas rada mani un pievelk tuvāk augšām.


zec it.