ne tikai tā. - March 17th, 2008

šobrīd man pustaisni mati, varu tēlot un izlikties pēc sirds patikas, varu iedomāties, ka amni neviens nepazīst un es esmu liela un varena. gandrīz tikpat liela kā Monga, kas še blakus krāc. Nedēļas nogale ir aizvadīta aktīvi un es nezinu cik nākošā nogale solās atpalikt.. šķiet necik. bet tas jau tā. es kaut ko, pie vella, vēlos, bet es nezinu, kas tas ir. tas ir nožēlojami un kaitinoši, bet kopumā daudz kas ir jauki. ausīs skan kaut kas klubņikiem līdzīgs, tikai daudz labāks. kafiju? kārtējo reizi esmu pārsalusi vairākkārt, bet vēl arvien turos, apbrīnojami un "neticami, bet fakts". pavasaris bija atnācis, iesita man pa degunu ar kreiso āķi un aizgāja augsti paceltu galvu, es ceru, ka drīz apdomāsies un atgriezīsies. es taču viņu mīlu!!! galva nenoteikti kratās līdzi tā saucamajai mūzikai. šķiet vakar baznīcā mēs radījām labāku, trīcot un drebot. feini. es vēl arvien virpinu matus, tas ir diezgan no mācoši. bet to šķiet izmainīt neizdosies, tas tāpat kā ar krōkusiem, kas zied, kad silti. vēl zied. vēl... Friziere raustīja manas sprogas un priecājās. patīkami.

man apnika, ka šodien ārā auksts.


un vispār apnika.

Current Music: hīps and sīks.