| Feb. 16th, 2008 03:15 pm āv, āv, āv. vakar biju teātrī. nedaudz jauks bija. tā. turpceļā redzējām avāriju ar līķiem, man skanēja mūzika un es centos izslēgt domas par to. kopumā ceļš bija savāds, jo man bija bail, šoferis sākumā ripināja mikriņu tā, it kā vajadzētu apskatīt blakus skrienošu cilvēku, pēc tam gonkoja līdz nemaņai, šķita - atvados. nu jā.
pārņēmušas dažnedažādas izjūtas. es nezinu vai tā ir kaut kāda dīvaina izpratne par apkārtējo pasauli, vai tas ir kaut kas cits, bet kaut kā vēlos šo dzīvi nodzīvot interesanti. tā, lai no katras dienas būtu ko atcerēties vismaz vēl nedēļu. lai man nav tā - ko es darīju aizvakar? a vot, nezinu. Bet tieši šodien ir tāda diena, ko es noteikti būšu aizmirsusi jau rīt. saule āŗā ir visu pārpildījusi, bet pat mans deguns vēl nav bijis tur izbāzts. es visu laiku esmu iekšā un manī ir neizskaidrojama vēlme klusēt. vai arī strīdēties ar kādu vai labākajā gadījumā ar sevi. es varētu sist kko pret galdu un tad sākt bļaut uz sevi, jo man tas apniks. cenšos kaut ko saprast, bet nekādas dižās apgaismības laikam šodien no manis nav sagaidāmas.
vai tiešām tā atkal būtu kaut kāda apmātība, vai, es nezinu, satraukums par to, kas notiek citur? kaut kam tam ir jābūt. vai arī vienkārši mēs esam tādi, kādi esam.
un mūsu smadzenēs vējš ieskrien kad vēlas, un arī aizskrien tas, kad pats vēlas.
es īsti nesaprotu, cik ilgi tā sēdēšu. droši vien - kamēr diena paies un tad es atkal ietīšos nakts palagā un kaut kur iešu paskatīties uz balto sniegu, kas izrotā kriminālās Dobeles zemi.
Un tā es sēdēšu līdz nosēdēšu pati savu dzīvi. Current Music: good tidings
Leave a comment |
