ne tikai tā. - August 25th, 2007

mamma atnesa māsas nopirkto vakardienas sidru. laikam. malkoju.
un jūtos bezgala tizli.
klaviatūra čakarējas. nevaru atrast vajadzīgās bildes.
pie neta nav neviena sakarīga cilvēka.
jūtos vientuļi.
biju nedaudz ārā. Tik neiederīgi jūtos. STULBUMS.
un es nevēlējos dzert ar draugiem alu. es vēlējos nākt mājās.
es neko nevēlējos.
būt viena.
klausos kaut ko bezgala popsīgu un tizlu.
bildes vienojas pārlieku lēni.


vispār, jā.
kāpēc es nevarēju tur izmainīties un atbraukt te un palikt jaunā Līna?
pffff.



paliku jaunā.
līdz ar to, jūtos neiederīga.
vai arī vnk to sev ieskaidrōju.


glāze ieplīsusi.
griež lūpu.

galīgi garām. ei ou, klausos Kolōrblaind.
nav ar ko runāt. kad gribas.
kad gribas, lai kāds kaut ko jautā. lai es varu runāt par ziliem putniem un pēdējo mohikāni. lai esvaru dzert kafiju un stāstīt cik tēja ir garda. man nav kam noliegt saules esamību. Nav. ir viens monitōrs un viena "es".
zem melnajām debesīm dzīvojam "mēs".
esmu gatavs un ar mani viss ir labi.
šodien ēdām. reizi pa reizej. vajag.
gribas tagad kādam pastāstīt, ka cikādes līdzinās mušām un čirkstina baisi skaļi. tieši tagad vēlos kādam pateikt, ka bail. no zirnekļiem. ka bail no augstuma. un ka bail no vientulības.
bet tagad es aiziešu uz savu mūzikas apņemto [tā būs], vientulīgi pamesto dzīves telpu ar zilajām sienām. un vadīšu mirkļus domājot, ko iepīt matos. iepīšu pavasari.
zem ziemas palagiem.

susuri.