Jul. 4th, 2007 09:44 pm rītdiena. manī kaut kas dreb. manī nav satraukums par to, kas īsti notiks ar mani, ka jālido prom, kādas mantas paņemu un tā. Manī kaut kas dreb. iepējams, ka tā ir apziņa, ka rīt tik daudz kas mainīsies. zinu, jau tagad, ka atbraukšu citāda. bez justīne, valodu murškulī starp abiem vecākiem, svešā valstī... Viena. es atbraukšu brīva no tā, kas mani nomāc šeit un citi būs brīvi no manis. es laikam tieši par to esmu vislaimīgākā. trūks. trūks jā man kāds. kaut kas. kaut kur. divi mēneši, nevis divas dienas vai divi gadi. ne maz, ne daudz. tieši dienā, kad aprit 19. drebēt sāka pie krustmātes zvana un sveiciena rītdienā. domāju, kā būt. kādai būt. vairāk satraucos par vecākiem. mamma ļoti satraucas, jautā man par katru sīkumu, kas man uzliek atbildību. sajūtos atbildīga par to, kā viņi jutīsies. tētis atklāja, ka lielākais pārdzīvojums viņam ir tas, ka viņam muti aizbāzīs franču valoda. vienmēr izdzīvošanā svarīgākie viņam ir cigaretes, kafija un runāšana... tagad? divas nedēļas klusēšana. Mamma un es. Klausīšos cik spēšu. tulkošu cik spēšu. Došu un ņemšu cik varēšu. Veit zei dont lav jū laik ai lav jū.
mantas daudz maz saliktas. domas nesakārtosies nekad. justīnei piezvanīts.
zilie putni lido. es arī lidošu. vahuva.
:) Current Mood: dreb. Current Music: Maps
1 comment - Leave a comment |