ne tikai tā. -

jā, reizēm tas ir tā interesanti, kāpēc cilvēks nekad nevar pārstāt prātot, kā būtu, ja viņš būtu šur, tur vai vēl kaut kur citur, vienalga kur, kur viņš nav. tas ir reizēm sāpīgi, reizēm sapņaini, bet šķiet, ka vienmēr lieki. bet vienmēr un visur tā notiek. vismaz ar mani. varbūt man vienkārši patīk sevi mocīt? un kas tieši no tā visa mainās? nekas. pilnīgi, galīgi nekas. viens liels, resns nekas.
man labpatīkas izbaudīt mirkļus, bet tikpat ļoti man staigā pakaļ šī problēma šos mirkļus bojāt, domājot par to, kā būtu, ja es būtu citur. kāda vella pēc?
nu un?
šodien gulējām pie dīķa saulē. bija patīkami. tikai insekti maisījās. koda. ūķējās. [lai arī tāda vārda nav, šķiet piemērots].


mazie vasaras mirklīši.