ne tikai tā. - Post a comment

bet es gribu visu ko. un man ir mēnešreizes un tāpēc es esmu kašķīga un raudulīga. un bimbājamais nāk virsū un iet prom un atkal nāk virsū. un tētis jaunu fočīgo nopirka, man tiks vecais laikam. bet baterijas manam nenopirka un jā. un es gribu portatīvo, sev, jo tētis pārmet, ka es te visu laiku kko instelējot nun jā. atkal dienas, naktis, nedēļas. un svetki bija un izbija. un sesiju es negribu. tējas, kas mani silda ir par maz, lai sasildītu. un kaspars iekritis akā kā, pazudis un nerādās, un ja parādās, es nevaru saskatīt. un viņš jautā vai es šodien iešu uz to dzimšanas dienu un kuru esam ielūgti un es nezinu, bet es tikai sadusmojos par to visu. es dusmojos, jo viņš to pajautā, bet neko citu nejautā, piemēram, kā man ir, kā es jūtos un vispār. un es gribu kašķēties, bet es negribu, lai mamma bēdājas. un tāpēc man liekas, ka man jālien zem segas un es nedrīkstu rādīties ārā, jo man gribas raudāt un tas nojauc kosmētiku no sejas. un jā.neatņem manu vīrieti, džōlīn. un daudz mandarīnu un daudz končiņu un es riju riju riju. Bet viņš nesauc viņas vārdu miegā.un es aizvadu dienas kā pati akā iekritusi un vispār neko negribu un nesaprotu un neviens nespēlē ar mani spēles. siltumā, mierā, skaistumā.
stulbi stulbi stulbi.
un kad es kādu apsveicu svētkos, Kaspars saka, ka viņam nav cilvēks vēlreiz jāapgrūtina ar šiem vārdiem, jo visi to uztver kā no Mums nevis no Manis. YO.