peetersiilis | Jul. 20th, 2008 04:13 pm īss rezumē. kopumā viss jauki. Vieta superīga, publika visā visumā pozitīva, kā jau tas piedienas. Skujas, jūras smarža un mūzika. Par mūziku runājot, jāsaka ka labākais fests muzikālā ziņā. [es te par pārtī pārtī nerunaju, ja?] Grupas labu labās. Saldēdiens ausīm. Diemžēl es nedzirdēju to, ko tik ļoti vēlējos. I'm from Barcalona. Toties Travis, lai nu kas, bet patika! Manic Street Preachers of kōrs arī... Atro'n'outus nedzirdējām, betnu nekas, Satelittes.lv toties man mazliet uzlaboja domas par sevi. Iļgi, nū.. Tur ne ko piebilst. Veiceks Voiska, protams, ka man patika, lai arī ko Ansis teiktu. Viņam patika Gorbachov, kas man atkal šķita vien jauki paklausāms un aizmirstams. Mofo, kas Mofo. Ar smieklu devu jaukas mūzikas baudā. Toties Gustavo nekādā ziņā manī neko nemainīja. Dažas dziesmas un man pietika. [tie viņa trulie joki tomēr man nelika smieties] Tad.. Livingstones, mazliet glumā dziedāšana man tomēr patīk. Ne vienmēr un ne visur, bet kopā ņemot... Kuchenbeat - ō, jāāā. Ansis tikai mani aizvilka ātri prom, jo redz krievi, bet TIK UN TĀ!! [kustos, kustos]. Mona de Bo - tā arī neiebraucu. :D toties NOHOW par visiem simts mani sasmīdināja, būdami tik nežēlīgi nopieni geji. JŪHĀĀĀ. labā komēdija, no kuras ansis mani aizvilka, jo viņš vemšot to skatoties. Kamōn džekiņ, tu nebūsi Plasībō un saproti to!! āhahaha. Turpinājumā Mārpls, kas pēc geja uzsit brutalitāti, manām ausīm tomēr līdz galam vel nepatīk, bet tas tā. Bet tikām viņunomaina Pienvedēji, kas kā jau vienmēr, atsver visu un visus. Cepuri nost, galvu augšā un tik lekt. {tik žēl,ka priekšā man lēkāja kkāds slimais, dabūju pa galbu, nomītas kājas un vēl vajadzeja iet ēst.} bet jā, jā, jā - laimīgs, noguris, nevainīgs. Pēcāk visai pozitīvs atklājums - My Federation, kas izrādās ir tīri jauka grupiņa. Paklausījos, pakustējos un tā. British sea power skatuviski izskatījās jaukāk nekā izklausījās. Būūūū. Bet tad nāca lielais gaidītais Fatboy Slim, kas sākumā likās - Ū JĀĀĀ, bet pēc pusstundas kratīšanās vienā un tajā pašā ritmā, pamazām tā teikt - piegriezās. Grr. Aizgājām, tāarī nesagaidot labākās dziesmas, kuras kā izrādās, nemaz nespēlēja. Bet tā jau man šams patīk. Tikai noskaņu man citu vajadzēja...
Toties... Man bija oranžs balōns piesiets pie rokas, kuru piedzērušies vīreļivisu laiku bakstīja, mēs fočējāmies, mēs dejojām, mēs ēdām cukurvati un lipām, mēs vēl vēl vēl... Un es redzēju JĀŅTĀRPIŅU, kuram dibens spīdēja kā radars. Un smieklīgi.
Kopumā pasākums jauks, ar saviem plusiem un mīnusiem.
PALDIES. Read Comments |