Dec. 2nd, 2007 08:40 pm dažreiz man gribas būt putnam. žvīks, žvīks. laimīgs. starp melniem sapņiem un napareizām notīm es kādu meklēju. tur, tur, tur. mans laiks ir piespiests pie stikla un salst. tas kunktst. vakardienas sveču gaismu rotaļas debesīs, kamēr dziesma aizskan. pavaicā man, kāpēc es pagriežu galvu vienmēr, kad nakts. jo tad es esmu nogurusi, bet skrienot nevar kāpties atpakaļ. es eju. Leave a comment |