| |
|
Izrādās, ka Maikls Džeksons ir miris.
Vismaz tā L.A. Times |
|
|
| |
|
|
Dzīve ir ceļš. Bet ceļš ir jāiet, tāpat kā stāsti ir jāstāsta, jo stāsts notiek, tas nepastāv kā citāk, kā tikai notiekot. Dzīvi par ceļu nepadara tas, ka esi novietots laikā, kas "iet". Izlasiju uzrakstu uz sienas: "Laiks nepastāv, bet gan pulksteņi". Vissarežģītākais labirints ir taisne. Pieķeršanās pasaulīgajam ir pieķeršanās kādam ceļa punktam, apgrūtināta iešana, jo lai nestāvētu uz vietas, tev ir jāvelk līdzi tas, kam esi pieķēries. |
|
|
| ciba vs. twitter |
|
|
Nezinu kapēc, bet jo vairāk sāku lietot twitter, jo mazāk šeit gribas kaut ko rakstīt. |
|
|
| |
|
|
Esmu atgriezies mājās no trīs dienu ilgas ciemošanās pie jaukās Elīnas jaunkundzes. Tagad mēģināšu kaut ko rītdienas eksāmenam pamācīties. |
|
|
| Atceraties filmu Final Destination? |
|
|
"An Italian woman who missed Air France Flight 447, which crashed has died in car crash. Final destination comes to life." |
|
|
| |
|
|
Tradicionālajā loģikā dabūju 9. Beidzot mācību priekšmets, kur mans slinkums nespēj sabojāt atzīmi. Un jā, 3/7 sesijas ir pabeigtas. |
|
|
| |
|
|
Šovakar murgoju par rītdienas atzīmju izlikšanu tradicionālajā loģikā. brrrrrrrr... |
|
|
| |
|
|
Šovakar ar lielajām šķērēm, kuras paredzētas, lai sagrieztu skārdu, ņēmu un sagriezu otrās paaudzes ipod nano. Visai jauka atrakcija. Man vienkārši nebija to nenormāli mazo skrūvgriezīšu. |
|
|
| Šodien pie Roberta iegādājos: |
|
1. Roger Scruton - Modern Philosophy: An Introduction and Survey
2. Bryan Magee - Confessions of a Philosopher |
|
|
| |
|
|
Kurš vēl labais cilvēks ir Twitterī? Esmu sācis tur kaut ko parakstīt, bet nav ko īsti tur palasīt, kam pasekot. :) |
|
|
| septiņi izteikumi par pēdējām dažām dienām. |
|
# Izrādās, ka man ļoti kut kakls.
# Vakar gandrīz pazaudēju balto biljarda bumbu iekš Bowlero.
# Iemācijos uzlikt kafijas krūzītēm plastmasas vāciņus.
# Neaizgāju uz Volina lekciju par Heidegeru un nacismu.
# Noskatijos pusi no filmas Hairspray, otru pusi nogulēju.
# Tā arī vēl līdz šai dienai neesmu noskatijies Mūzikas Skaņas.
# Ārā sāk kļūt par karstu. |
|
|
| lietām nepiemīt morālās vērtības pašas par sevi. |
|
"ja labā nav, es negribu būt labāks. tiek labais izdomāts."
The Mundane |
|
|
| |
|
|
pierakstu dziesmas nosaukumu, lai esot māj;as var;etu viņu atcer;eties: Noir desir - Des armes |
|
|
| |
|
|
Reiz, kad es īpaši ar alkohola lietošanu nebiju sācis aizrauties, man šķita, ka varētu būt ļoti burvīgi tajās otrajās dienās, nu, kad jūti vieglas galvassāpes, nelielu nelabumu un nevēlēšanos neko darīt, tikai nekustēties, ik pa brītiņam nejauši iemigt. Tas patiesi ir jauki, bet ne tad, ja ir kaut kas jādasa tajā dienā, kā, piemēram, jāraksta atbildes uz jautājumiem par grāmatu. Gribētos visu šo dienu neko nedarīt un tikai vārtīties pa gultu. |
|
|
| Šodien iekš Robert's Books iegādājos: |
|
1. Modern Greece: A Short History by C M. Woodhouse
2. John Locke - Essay Concerning Human Understanding
3. Georg Wilhelm Friedrich Hegel - Hegel on Tragedy |
|
|
| vakara pasaciņa #1 |
|
Reiz sen senos laikos dzīvoja mazais baltais briesmonītis, urks, lielais rotaļu lācis, ļaunais burvis sokrats un kaudze mazo zvēriņu. Kādu dienu Atēnās bija ļoti saulains un silts laiks un kaudze mazo zvēriņu bija nolēmuši rīkot tautas sapulci. Kā gadījās kā ne mazajam baltajam briesmonītim dodoties uz sapulci, pa ceļam sanāca satikt urku, kurš arī devās uz tautas sapulci, jo bija krietns un tikumisks demokrātijas pilsonis un neierasties uz tautas sapulci tajā laikā bija lielākais negods, jo nebija jau vairs zelta laikmets, bet tikai bronzas un tūliņ pie apvāršņa jau grasījās dzelzs laikmets parādīties.
Ierodoties sapulcē vienmēr tika aplūkots, kurš nav ieradies, lai vēlāk vietējā dzeltenajā žurnālā, kuru sauca „demokrātisko, vareno, mūžīgo Atēnu polisas dzīvē” uzrakstīt sarakstu ar slinkajiem, laiskajiem pilsoņiem. Kā gadījās kā nē, lielais rotaļu lācis tajā rītā bija nolēmis doties vannā un lielo tautas sapulci nokavēja, nē, pat neapmeklēja.
Sapulces dienaskārtībā bija jautājums par to, vai jāsoda ļaunais burvis sokrats, kurš maitājot mazo zvēriņu prātus.
Mazie zvēriņi, kā gadījās kā ne, visi bija apveltīti ar lieliem un asiem nagiem, kurus slēpa savās pūkainajās ķepiņās, tādēļ viņi ierosināja kārtīgi ļauno burvi sokratu saskrāpēt.
Ļaunajam burvim tika dota iespēja aizstāvēties. Bet problēma bija tāda, ka viņš nerunāja mazo zvēriņu valodā. Un kad vēl viņš sāka prātot par dvēseles nemirstību un Delfu orākula pareģojumiem, tad viņš tika ar tomātiem apmētāts.
Un tā tika atklāts kačups.
Laimīgas beigas amerikāņiem-visvairāk kečupu patērējošajai tautai. |
|
|
| |
|
|
Ā, es atcerējos, mēs ar Elīnas jaunkundzi šodien bijām uz Robert’s Books in Riga grāmatu veikalu. Nopirku Homēra odiseju un grāmatu, kuru sauc "Zivju teātris". Katru pa latu. |
|
|
| |
|
|
Atceros, ka vakar gribēju ierakstīt blogā par to, kā mani izbrīnija nakts tirgus eksistence, vēl bija viena lieta, par kuru uzrakstīt gribēju, bet aizmirsu un to, ka gribēju paslavēt Elīnas jaunkundzes ļoti garšīgo lazanju gan nedrīkst aizmirst. :) |
|
|
| |
|
|
Pamazām cīnos ar R.Dāla demokrātiju un tās kritiku. |
|
|
