|
|
Kaut nogurums, ieilgusi slimība, nelielas ikdienas rūpes, kuras tomēr kaut kā pamanijušās ielauzties šodienā un pārņemt daļu prāta, kaut nevēlēšanās ļauties nostaļģijai, kurai šādās dienās īstā vieta, kaut. Šo dienu un to, ka tā īpaša sabojāt nespēj nekas. Vesels gads pavadīts kopā. Grūti tam noticēt. Vienmēr esmu zinājis, ka esmu dikti nopietns cilvēks, bet pirms mazliet vairāk kā gada nedomāju, ka tik drīz kas tāds iespējams. Tā nu tas ir. Tāda ir dzīve. Skaista. |
|
|