| Svešas atmiņas.. jeb domas atceroties "dziesma asinsstraumē" |
13. Dec 2006|20:52 |
Zini, kā es zinu, ka vairs neesmu tik nožēlojams? Kādreiz pazinu vienu cilvēku. Dikti nožēlojamu. Nē, šis cilvēks nožēlojams arī nomirs. To arī es zinu. Kaut šīs lietas, kuras šis cilvēks savas nožēlojamās eksistences laikā gūs, jā, tās lietas, kuras kā vērtības priekš sevis uzskata visi, šis cilvēks tik un tā būs nožēlojams. Kvalitāte. Tā nožēlojamā kvalitāte slēpjas šajā attieksmē pret šīm lietām. Tā slēpjas tajā, ka šīs lietas šis cilvēks par vērtībām neuzskatīs. Tās būs tikai tādas ilglaicīgas, šī cilvēka ceļu šķēršojušas lietas. Šis cilvēks, kuru es kādreiz pazinu vienmēr paliks nožēlojams. Kādreiz es pazinu sevi.
P.S. Atvainojos, ka daru tā, ka visu saucu par lietām. Tā tagad, zinies, tā esot modē, ne? |
|
