| rise n` shine! |
1. Jan 2007|12:20 |
Šodien man gribas ļoti daudz rakstīt. Un domāt. Jaunaisgads sākas ar lielu vēlmi rakstīt. Labi? Slikti? Nezinu. Ā, nu, jā, nosolījos sev sākt rakstīt īstu dienasgrāmatu. Tādu, kuru pilnīgi nevienam nerādīšu.
Pat nevaru šodien izdomāt, vai man pret sajūtu cilvēkiem būtu jāizjūt kaut kāda nepatika un vēl sazin kādas tur sliktās emocijas. Lai jau sajūsminās savā nodabā par pasaules sīkajām un, vismaz man, nenozīmīgajām lietiņām. Ne jau tajās dzīves jēgu atrast. Lai jau, zinies, meklē kur nevajag. Neiešu jau priekšā teikt, ka tur neko labu atrast nevar.
Šajā brīvlaikā es ļoti maz guļu. Ļoti vēlu dodos gulēt un diezgan agri ceļos. Miegam atvēlu aptuveni četrarpus vai piecas stundas. Un es domāju, ka varēšu izgulēties pa brīvlaiku. Skolas laikā dažkārt uzmācās tā sajūta, ka miega trūkums mani saēdīs. Mani kaitina tie, kuri sūdzās par savu miega trūkumu. Tas nav stilīgi un forši. Forši ir pusaizmigušam staigāt un izlikties esam možam un skaidram kā stikliņš.
Ļoti gribas šodien kaut ko darīt. Negribu atkal visu dienu nosēdēt mājās. Mazliet garlaicīgi šeit sāk palikt.
Tikko jau gribēju sacīt, ka šobrīd esmu tuvāk laimei nekā jebkad esmu bijis. Tagad domāju vai tā īsti ir. Nu, jā, bija pirms diviem gadiem periods, kad biju laimīgs. Tā pa īstam. Tā, ka nevajadzēja šaubīties ne mirkli vai tas ir tā pa īstam. Bet tagad.. Tagad tās ilūzijas un pašapmāni ir palikuši krietni vairāk un ej nu tu atšķir kas īsts un kas iedomāts.. |
|
