|
22. Jun 2007|00:31 |
|
..un tobrīd es apjauzdams, ka sāku pamazām zaudēt pēdējo saikni ar realitāti nolēmu doties nelielā pastaigā līdz lielveikalam, apzinājos, ka tas, ka nebiju no mājas izgājis jau nedēļu un arī tas, ka ar dzīviem cilvēkiem nebiju kontaktējies apmēram tikpat ilgi, būs atstājis iespaidu uz mani, bet neapjautu, ka šis iespaids būs tik liels. Bija grūti paiet garām cilvēkiem, kuri nāca pretī pa ceļu, pieejot tiem tuvāk sajutu ko tādu, ko nespēju pat aprakstīt. Varbūt tas bija kas bailēm līdzīgs, bailēm un uztraukumam vienkopus. Neatceros. Dzīvojot iedomās un citā realitātē tiešām brīžiem sāk šķist, ka neviena vairs nav. Tu, protams, apzinies, ka viņi tur ir, tikai nekādi nespēj šo domu sevī paturēt un vispār šī doma sāk kļūt pārāk mazsvarīga.. |
|
