| Tomorrow |
28. Dec 2006|00:26 |
Vai tiešām apziņa, ka dzīve ir bezjēdzīga spētu traucēt to bezjēdzīgi iztērēt, notriekt, izbaudīt? Nesaprotu bezjēdzīgo. Pārlieku racionāls esmu. Jēga, tas ir viss. Ta sanāk.
Pāris mirkļi. Un tu esi tur, mazliet iepakaļ sapņiem, mazliet novirzījies no cerībām, mierini sevi, radot neīstas cerības, kuras viegli piepildīt, lai spētu sacīt, ka kaut kas dzīvē ir arī izdevies. Beigas. Baigu tuvums, beigu esamība, to tuvošanās atņem jēgu visam. Par maz laika. Bet nedzīvot būtu pretdabiski. Ir tajā visā kāds nieks, kas liek nepadoties. Kaut kāda nolādēta doma, pie kuras pieķerties, doma, ka citas iespējas nebūs.
Vakar iedomājos, ka ja nāktu pasaules gals, mani biedētu nevis nāve, bet tas, ka visu mūžu ticot reinkarnācijas esamībai, tai pasaules galam pienākot nebūtu nekādas jēgas, pat ja tāda pastāvētu. |
|
