| * |
11. Feb 2007|15:53 |
|
Nepamet sajūta, ka esmu visu dzīvi līdz šim salaidis dēli. Skabargas aiz ziedošājiem nagiem un tā, pats saproti, tieši tāpat taču ir arī ar tavējo, vai ne? Tas vai tu to atzīsti, tas vai tu to vispār maz apzinies neko nemainīs. Uz lietām un notikumiem, kas nespēj tev palīdzēt vai vēl labāk - piespiest mainīties nemaz nevajag skatīties, nevajag tos ievērot, jo tās liek stāvēt uz vietas, ja visi kopīgi tās neievērosim, tās pazudis, jo pastāvēt tās spēj tikai mūsu apziņā, tās pastāv mūsos, gluži kā parazīti. Atceries, tu esi miris tikai brīdī, kad neviens tevi vairs neatceras, vai arī brīdī, kad tu nedzīvo neviena apziņā. |
|
