| 36 |
13. Mar 2017|09:34 |
Par vizuālajām sajūtām:
Šorīt tāda migla, ka braucot vilcienā pār Dzelzceļa tiltu aiz loga vispār neko citu nevarēja redzēt izņemot miglu. Sajūta kā deviņdesmito gadu beigu datorspēlē uz datora kuram videokarte neļauj attēlot tekstūras tālumā aizvietojot tās ar pelēku miglu.
No rīta meditējot vienā brīdī acu priekšā spilgta kaut kāda spontāna vizualizācija, tik spilgta gandrīz kā tieši uz kaut ko skatītos. Nevajadzētu jau nekam tādam pievērst uzmanību, bet tas spilgtums...
Pasen kaut kur lasīju, ka dīvaini ir nevis tas, ka cilvēka prāts saskaras ar halucinācijām, bet tas ka halucinācijas nav nepārtraukti visu laiku. Doma tāda, ka smadzenes tās "halucinācijas" ierobežo balstoties uz no maņām iegūtās informācijas un filtram laiž cauri tikai to kas varētu būt svarīgs. Kādu laiku nedaudz ierobežojot iespēju saņemt informāciju no maņām iespējams ieraudzīt nedaudz citas lietas, jo nav vairs līdz galams skaidrs ko atfiltrēt no tā visa. |
|
