| Trešdiena, diena, kad sniegs sabojāja ieceri doties ārpus mājas. |
20. Dec 2006|09:38 |
Nu nepatīk ziema. Nepatīk. Itkā jau vēl oficiāli tā nav pat sākusies, bet man ziema sākas, kad uzsnieg sniegs. Protams, kad tas atkal nokūst ziema beidzas, pat ja tas ir nākamajā dienā.
Sodien ir ziema. Nolādēts. Kamēr tiku līdz trolejbusa pieturai biju jau mazliet bikses saslapinājis. Stāvot pieturā un gaidot sešpadsmito biju jau visas bikses līdz ceļiem saslapinājis. Nu, jā, tagad, kad man it kā vajadzēja būt skolā sēžu mājās, jo stāvot pieturā un gaidot nenākošo trolejbusu, sapratu, ka noteikti nokavēšu un domāju, ka labāk atnākt mājās un izmazgāt matus un uzvilkt sausas bikses. Tagad tikai jāsaņemas, lai nenosēdētu visu dienu mājās, bet uz kādu no stundām arī aizietu. Pirms diviem gadiem, kad vēl desmitajā klasē mācijos, nekādi nevarēju tikt vaļā no mājās sēdēšanas. Šodien šis rīts mazliet atsauc atmiņas par to mācību gadu atpakaļ.
Ak, jā, nu ja jau par skolu ieminējos, tad jāpiebilst, ka šis nu būs pirmais semestris vidusskolā, kad man visos priekšmetos būs sekmīgas atzīmes. Pat fizikā un matemātikā izdevās četrinieku nopelnīt.
Ai, un šāds dienasgrāmatas ieraksts man atsauc atmiņās tos laikus, kad vēl šādus ierakstus kādā no savām publiskajām dienasgrāmatām veicu. Tagad es tā mazliet vairs nevaru. Gribas rakstīt kaut ko, kas nav ar ikdienišķumu saistīts.
Ā. nu jā, vēl viena doma, kamēr vēl domāju par atmiņām. Nesen sadūšojos un atvēru vaļā albūmu, kurā ir bildes, kurās esmu redzams es dažādos vecumos. Ai, to, ka es kādreiz tā esmu izskatijies biju jau pavisam aizmirsis. Briesmīgi vienkārši. Un nekas jau īstenībā nav mainijies. Ja es beidzot saņemtos un nogriestu matus, tad būtu tieši tāpat kā toreiz, kad vēl tiecos pēc sabiedrības radītām normām.
Ai, gribētos sacīt "vecie labie laiki" bet to es nespēju, jo viss, kas pagājībai pieder ir nožēlojams un pretīgs, nekam nederīgs, riebīgs un vispār atmiņas ir jauka lieta, bet šīs atmiņas nav jaukas. Viss, kas ar mani reiz ir noticis ir nelāgs, viss, kas vēl notiks būs nelāgs, tikai tas ir kāds savādāks, man vairāk pieņemams nelāgums.
Bet nu jau es esmu pamatīgi aizrakstijies. Tagad jāizdomā, ko labu šodien darīt, jo no mājas šādā laikā nebūt negribas doties laukā. Jāuzraksta kavējumus attaisnojoša zīme un jādodas gulēt. Jā, mums skolā pašiem sev ļauj rakstīt kavējumus attaisnojošas zīmes, pat ar savu parakstu tās ir derīgas.. |
|
