| 49 |
|
redzēju skumjas, redzēju prieku
to kas svarīgs redzēju un
redzēju arī pilnīgi lieku
dualitāti redzēju un
redzēju arī pilnīgi visu kā vienu
bez telpas un bez laika
kā uz priekšu tad es tieku?
tumsā gaismu vajagot atrast
lai patiesība būtu nevis maldi
nevar tā līdz galam saprast
neziņa kapēc pār mani tu valdi?
nevar jau neko nokavēt
un nemaz nevajag steigties
kas ir no laika bez sākuma
nevar arī nekad beigties
kapēc citus kā tuvākus redzēt
bet citus atkal kā tālus
bez izlīdzinātības gribēsies
vienmēr meklēt dusmas tur ārā
vai nu mēs visi viens esam
vai arī neviens no mums tā pa īstam
nekad nav bijis |
|
|
