| vakara pasaciņa #1 |
|
Reiz sen senos laikos dzīvoja mazais baltais briesmonītis, urks, lielais rotaļu lācis, ļaunais burvis sokrats un kaudze mazo zvēriņu. Kādu dienu Atēnās bija ļoti saulains un silts laiks un kaudze mazo zvēriņu bija nolēmuši rīkot tautas sapulci. Kā gadījās kā ne mazajam baltajam briesmonītim dodoties uz sapulci, pa ceļam sanāca satikt urku, kurš arī devās uz tautas sapulci, jo bija krietns un tikumisks demokrātijas pilsonis un neierasties uz tautas sapulci tajā laikā bija lielākais negods, jo nebija jau vairs zelta laikmets, bet tikai bronzas un tūliņ pie apvāršņa jau grasījās dzelzs laikmets parādīties.
Ierodoties sapulcē vienmēr tika aplūkots, kurš nav ieradies, lai vēlāk vietējā dzeltenajā žurnālā, kuru sauca „demokrātisko, vareno, mūžīgo Atēnu polisas dzīvē” uzrakstīt sarakstu ar slinkajiem, laiskajiem pilsoņiem. Kā gadījās kā nē, lielais rotaļu lācis tajā rītā bija nolēmis doties vannā un lielo tautas sapulci nokavēja, nē, pat neapmeklēja.
Sapulces dienaskārtībā bija jautājums par to, vai jāsoda ļaunais burvis sokrats, kurš maitājot mazo zvēriņu prātus.
Mazie zvēriņi, kā gadījās kā ne, visi bija apveltīti ar lieliem un asiem nagiem, kurus slēpa savās pūkainajās ķepiņās, tādēļ viņi ierosināja kārtīgi ļauno burvi sokratu saskrāpēt.
Ļaunajam burvim tika dota iespēja aizstāvēties. Bet problēma bija tāda, ka viņš nerunāja mazo zvēriņu valodā. Un kad vēl viņš sāka prātot par dvēseles nemirstību un Delfu orākula pareģojumiem, tad viņš tika ar tomātiem apmētāts.
Un tā tika atklāts kačups.
Laimīgas beigas amerikāņiem-visvairāk kečupu patērējošajai tautai. |
|
|
