| |
|
|
Tu man esi devis mazliet arī no tā, kas citiem liegts, izmantojis esmu to nepareizi un atņēmis sev dažas lietas, kuras pazaudēt man Tu nebiji iecerējis. Nejūtos apmaldijies, bet neeju taisnu ceļu. Arī pa aizaugušajām ceļa malām gana ātri tieku uz priekšu, bet mani ievaino tur augošās nezāles. Nesāp, jo pārāk mazas ir brūces un miesiskas sāpes viegli ir panest, tomēr vēlēties atrasties ceļa vidū nebeidzu vēlēties. Palīdzēt man, ejot šo ceļu, būtu nepareizi Tev lūgt, jo zinu, ka atkal varu nonākt kur citur, bet esi ar mani, kamēr eju. |
|
|
