| |
|
Man vairs negaršo saldējums. Nekad patiesībā nav garšojis. Bērnībā ēdu, tapēc, ka citi par to tā sajūsminājās un vecāki to lielos daudzumos negribēja pirkt, jo varot saaukstēties.
Man vairs negaršo zemenes. Arī augļi ne. Saldumi un šokolāde arī vairs ne, jo to tagad var dabūt cik uziet, nu tā līdz nelabumam, bet bērnībā vecāki lielos daudzumos to negribēja pirkt, jo metoties pumpas un tā..
Vispār mani pēdējā laikā nekas nesajūsmina. Pārtiku lietoju tikai tikdaudz lai izdzīvotu un pārejās nodarbes, lai kliedētu garlaicību. Nekāda dzīvesprieka vai sajūsmas, nekādu emociju. Visai pliekana man tā dzīve tagad. |
|
|
| |
|
|
Sen nebiju izlasijis nevienu Rīgas Laika rakstu līdz galam. Šajā numurā bija tāds tīri interesants raksts par hidžrām, to arī saņēmos un izlasiju lidz galam. |
|
|
| |
|
|
Kaut arī zinu, ka visos tajos rakstos ir pilnīgi viens un tas pats un zinu arī to, ka neko jaunu un interesantu noteikti neuzzināšu, es tik un tā izlasu visus rakstus par tām Zatlera nodokļu deklarācijām iekš tā tvneta. Vot ko uz ko garlaicība spējīga. |
|
|
| |
|
|
Tieši pirms Jāņiem pazaudēju savu bruņurupuci. Nepieskatiju viņu tā kārtīgi un šis aizbēga. Tikai šodien kaimiņš paziņoja, ka ieraudzijis viņu zālē, kādus pārsimts metrus no mājas. Labi, ka šie tik izturīgi, vairāk kā nedēļu bija pazudis. Ā, nu jā, baigā skāde būtu viņu pazaudēt, jo, pirmkārt, sauszemes bruņurupučus jau kādu laiku vairs nedrīkst zooveikalos pārdot un otrkārt, jo tomēr, kaut arī viņš nav neko pūkains un tā, pa šiem septiņiem gadiem jau tīri ierasts, ka šis tur pa mājas pirmo stāvu apkārt vazājās un visu tā nenormāli piemēslo.. |
|
|
| |
|
|
Šonakt sapņoju, ka man jāizvēlas viena no divām sievietēm. Sāku jau apsvērt, kuru labāk izvēlēties, kad pēkšņi galvā iešāvās doma, ka kaut kas nav kārtībā un tāpēc jāmostās augšā. |
|
|
| |
|
|
Beidzot viena sakarīga diena, nav visa diena noslinkota un tā.. =) |
|
|
