| |
|
|
nav jau ko stāstīt vai vienkārši apnicis vienmēr melot? |
|
|
| |
|
visai nepatīkami, ja tuvojoties depresijai, kārtīgi padomājot par tās izraisošiem iemesliem, saproti, ka vienīgais iemesls varētu būt tas, ka patiesībā nezini kas notiek ar tavu dzīvi. viss ir kārtībā, tikai šī vēlme visu kontrolēt un saprast, apzināties visas reālās situācijas nianses, neko nepalaist garām. šobrīd depresija rodas no bailēm, ka kādā brīdī šai depresijai varētu uzrasties īsti iemesli, tā nejauši un jo nemanāmāk un straujāk, jo trakāk. ja ir īsti iemesli, vari mierināt ar domu, ka pāries taču, tiklīdz iznīcināsi tās ierosinātājus, bet ar šito gan tā tikt galā nevar.
un tas nekas, ka es nomāktību mēdzu dēvēt par depresiju, tas nekas, ka patiesībā neviena no kaitēm, kuras sev reizēm piedēvēju man nav tā patiesībā prakstiski konstatēta. |
|
|
