|
|
Kaut kā disharmonēju šodien ar pasauli. Sajutu - šeit nav mana vieta. Es nezinu ko iesākt. Brīžos, kad esmu laimīgs, esmu arī pārāk viegli ievainojams. Un neviens cits, vismaz pagaidām, mani necenšas ievainot kā vien es pats. Man izdodas. Man vienmēr izdodas sāpināt. Ne tikai sevi vien. |
|
|
autoritātes. viena meitene. es. pārāk garš teksts. |
|
Sapratu, ka man taču nekad nav īsti bijis neviens, kuram censtos es līdzīnāties. Tāpēc es, sev tik ļoti raksturīgi, novīpsnāju ik reizi, kad Karjeras Dienā tur labajā augšējā maliņā cilvēks lepni atzīstas, kas ir viņa autoritāte. Turklāt es neesmu sapratis, vai es autoritātes kā tādas neatzīstu, vai vienkārši nav neviena cilvēka, kuram būtu bijis vērts līdzināties?
( Tālāk garš teksts, kuru rakstot es sapratu atbildi uz šo jautājumu. ) |
|
|