| |
|
iekšā viss deg un liesmo.
rodas vēlme sajukt prātā.
vēlme atslēgties.
atkal aizgriežos prom no vienkāršības.
trolejbusos braucu un vēroju cilvēku nodrāztās dzīves.
patiesībā tādos brīžos viņi nav nekas vairāk kā spogulis.
patiesībā neredzu ko viņi domā. tas esmu es. tikai bail to atzīt.
es skatos uz savām domām, es skatos uz savu iekšieni.
es pat nezinu, kura tagad ir tā doma, kura ir kā mierinājums, kuras dēļ es vispār no rītiem esmu spējīgs izkāpt no gultas un atdzīvoties. |
|
|
| Comments: |
mazliet piestāj. un paskaties uz augšu. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
