esmu mazliet pārsteigta (labā nozīmē)par šo visu garo tekstu. zini,es jau teicu-mums ir vajadzīgs tuvums vai atelpa...tajā brīdī,kad Tu nometi klausuli,es arī apvainojos,bet ne jau ilgi...nu tā bija mana vaina,es izgāzu dusmas uz Tevi,kaut arī pie vainas bija nets.
Tu man esi dāvana,jo arī nespēj ilgi sadusmoties...es priecājos,ka mēs,neskatoties uz šiem sliktajiem garastāvokļiem,esam kopā.

Ar Tevi ir tā kā ne ar vienu..neviena nav pavadījusi ar mani tik daudz laika,rūpējusies,lai jūtos labi.
Kaut arī esi mazliet bubulītis,bet es neaizmirstu,ka Tevī ir tas labais un mīļais un pārsvarā Tu esi bumbulītis,Minka mana! :*