pa fragmentam skatos "meitene ar pūķa tatovējumu" un iedomājos:tas jau tā ir diezgan smags gabals,kur nu vēl izlasīt,bet es mēģināšu...aizbraukšu 16.februārī uz centrālo bibliotēku uz sameklēšu vienu no nedaudzajiem detektīviem vai romāniem ,ko lasīt.ārā spīd saule,es pa daļām lasu Amandas Aizpurietes"šonakt biju zaļš putns"no draugiem.lv rakstīto un domāju arī par saviem mazajiem sākuma burtiem teikumos...viņai to pārmet.ļott labi lasās,jo viņa manu dvēseli izraksta...mēs varētu būt soulmates ,bet neuzdrošinos to piedāvāt portālā.lai paliek.

maza nieka vēstulīte no Tevis un es kūstu priekā...manis nav un vārdu trūkst...es raudu vai es smejos-tās ir emocijas,kuras izbaudīt var tikai,ja saņemu vienu atbildi,divas jau par daudz,jo tad rodas jautāumi par manu dzīvi.
man nav dzīves,es jūtos apstājusies ceļa malā pirms krustojuma,kurš aicina to krustot pa labi vai pa kreisi.tāds pusceļš līdz pilnīgai laimei...pagaidām kūstu no Taviem vārdiem...Tu man atrakstīji atbildi...es neko neloloju vairāk par ciemošanos pie manis...es ceru,ka piedosi tās daudzās "neatbildes" no manis un atbrauksi.tā nav iemīlēšanās no jauna...mums nebija abpusēju jūtu nekad un tāpēč ceru uz piedošānu,jo jūtos kaut kādā mērā vainīga par bezjūtību.es zinu kā tas sāp,tāpēč pavisam neesmu pametusi,tikai attālinājusies.tā man pašai ir bijis vieglāk to pārciest.kāpēc ir tā,ka mēs mīlam tos,kuri nemīl mūs?

uz drūmu,baltu lapu
cer izvilkt vārdu tas,
kurš pazinis ir lamu
gan ļoti mīļu gan

stāv rakstīts ekrānā
un uz sienas ar
kā planēji deltaplānā
un juties diezgan smags

uz drūmu,baltu lapu
cer pesimista gars
lai smaida vēlu labu,
bet drūms es esmu pats

ķer saules staru logs
un kaķēns ķepiņās ar
es atveru blogu,
viena vēstule ir man

stāv rakstīts ekrānā
Tavs smaidīgais raksts
kā slēpoji Versaļā,
kur sniega patiesībā nav
kaut gan...
es arī patiesībā
nebiju tik smalks
un sameloju tai,
ka mans palags balts

esmu sarāvusi ne tikai attiecības ar cilvēciņu kas bija dārgs,bet arī saikni kā tādu...pagājis vairāk kā pusgads un man nav nevienas citas pasijas...varbūt tāds liktenis-dzīvot šajā mājā un priecāties par saraksti ar eksām?!mani arī nevelk kādai atkal uzticēties...es izlaižu šodien deju,jaunu iepazīšanās vakaru.negribu,nav iekšā.viss jau tāpat tagad ap goldenu un veco purva tautu nemaz tur negrib.
vai tas nozīmē kā agrākos laikos-tikai izredzētie zināja par ko runā latīņu valodā?